pirmdiena, 2014. gada 4. augusts

Bērnu Kristības

Mk. 10,14: Bet Jēzus, to redzēdams, apskaitās un tiem sacīja: “Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi Es jums saku: kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā.” Un Viņš tos apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja.

Ticīgas dzīves sākums
Pēc mazu bērnu kristībām sākas viņu kristīgā audzināšana, par kuru rūpējas bērnu vecāki, krustvecāki, svētdienas skolas skolotāji un draudze. Bērniem augot, viņi sāk apzināti TICĒT Dievam. Bez apzinātas ticības, jau pieaugušā cilvēka dzīvē, kristībām  nav būtiskas nozīmes. 

Bērnu kristības es tik tiešām uzskatu par cilvēka bezgalīgās ticības un garīgas izaugsmes sākumu. Kristības nav nekāds maģisks veiksmes vai Dieva protekcijas rituāls!!! Tāds ''rituāls'' bērniem nav vajadzīgs, jo ir zināms (skat. Mk. 10,14), ka žēlastības derība un apsolījumi par debesu valstību pieder visiem bērniem...

Meitām devām arī kristāmos vārdus: Akvelīnai - Dārta, bet Jasmīnai - Matilde. Šie vārdi simbolizē cilvēka jaunu identitāti Kristū.

 
Paldies Kuldīgas Sv.Katrīnes Ev.Luteriskai baznīcai un mācītājam Pirro par brīnišķīgu pasākumu!
Priecājaties kopā ar mums un slava Dievam!


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru