svētdiena, 2016. gada 26. jūnijs

Pus gads kopā

Kopš Ziemassvētkiem, mūsu kuplai ģimenei, ir pievienojusies maza meitenīte. Bērns, kura bioloģiskā mamma ir zaudējusi interesi par maternitāti... Ak, vai, cik žēl, ka tik brīnišķīgā lietā, kāds nesaskata neko labu un patīkamu! Esmu pamatīgu laiku klusējusi par šo tēmu, taču šodien iedomājos šo-to uzrakstīt!
Mans blogs ir par labām un skaistām lietām. Par to, kā bērni var izdaiļot mūsu ikdienu un kā mēs, pieaugušie, varam ne tikai dot, bet arī saņemt! Saņemt baudu no tā, ka bērns piecūko istabu ar plastelīnu, bet arī izveido plastelīna brīnumzirdziņu. Par to, ka bērns ir nolauzis visas ilgus gadus audzētas orhidejas, lai mammītei uzdāvināt ziedu pušķi... šādus piemērus varu minēt tūkstošiem... Par to, ka visam savs laiks un tas ir jāsaprot un jāizdzīvo ar pilnu krūti, nevis jākrīt depresijā un jācieš.
Kā arī lielo bērnu mamma, droši varu teikt, ka bērni ātri izaug. Šodien, audzinot savus mazos, mums ir iespēja baudīt bērnību un vēlāk, savai Valstij un Pasaulei piedāvāt gatavu, drošu un vērtīgu produktu - krietnu cilvēka bērnu!
Mans audžubērns 100% māk izdzīvot, bet mans uzdevums iemācīt viņai 100% dzīvot!
Mazajam bērnam ir grūti to iemācīt. Dzīvot!, bez bailēm un rūgtuma.
Pagaidām mums ir pavisam nelielas uzvaras: staigāšana, smaidīšana, mājas ēdiena ēšana, ēšana ar karoti, tēta (vīrieša) atzīšana, kāpšana pa kāpnēm, krāmēšanās ar mantiņām, lellītes vākšana un suņu samīļošana... Turpinājums sekos!
Es ticu, ka Latvijā ir daudz vairāk ğimeņu, nekā šobrīd oficiāli esot, kuras var atvērt savas mājas un sirdis nelaimēs nonākušajiem. Varbūt man izdosies uzrunāt tevi, kas lasa šo ierakstu?!?


2 komentāri:

  1. Alise, cik jauki! Paldies, ka dalies!
    Visu cieņu cilvēkiem, kuri ir spēruši šādu soli!

    AtbildētDzēst
  2. PAtiess cieņas apliecinājums no manis arīdzan! Lai Divs dotu LAtvijai vairāk šādu stipru, nesavtīgu ģimeņu!

    AtbildētDzēst