Mazliet novēlots ieraksts, taču atkal par to pašu tēmu :-) Vai ir vērts satraukties?
Mans dēls, jau pirms divām nedēļām ir atklājis peldēšanas sezonu.
Pilnīgi slapjš līdz jostasvietai, Aksels ticis sveiks un vesels tikai ar dažām nobirušām asariņām.
Es vairs nemaz nesatraucos par tādām ''tehniskām problēmām'' un diez vai mani vairs kas var pārsteigt :-)
Neciešu, ja vecāki šādās situācijās zaudē kontroli pār sevi, sāk kliegt un vēl uzšuj bērnam pa dibenu!!! Kādā gudrā grāmatā reiz lasīju, kā var rīkoties apvaldot savas dusmas: vai nu skaitīt līdz 10, vai atstāt telpu, vai aizlikt mutei priekšā roku. Mans ieteikums, savukārt, ir vēl vienkāršāks - uztveriet visu ar humoru!
Žēl, ka tai dienā, nenogājām līdz vēlamajām mērķim. Vajadzēja atgriezties mājās...
Mans dēls, jau pirms divām nedēļām ir atklājis peldēšanas sezonu.
Pilnīgi slapjš līdz jostasvietai, Aksels ticis sveiks un vesels tikai ar dažām nobirušām asariņām.
Es vairs nemaz nesatraucos par tādām ''tehniskām problēmām'' un diez vai mani vairs kas var pārsteigt :-)
Neciešu, ja vecāki šādās situācijās zaudē kontroli pār sevi, sāk kliegt un vēl uzšuj bērnam pa dibenu!!! Kādā gudrā grāmatā reiz lasīju, kā var rīkoties apvaldot savas dusmas: vai nu skaitīt līdz 10, vai atstāt telpu, vai aizlikt mutei priekšā roku. Mans ieteikums, savukārt, ir vēl vienkāršāks - uztveriet visu ar humoru!
Žēl, ka tai dienā, nenogājām līdz vēlamajām mērķim. Vajadzēja atgriezties mājās...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru