Tirdziņam!

Nakts pirms Martiņdienas tirdziņa, ik gadu mūsmājās ir negulēta. Neesmu no tām apzinīgām mammām, kura visu izdara laicīgi. Šis ''visu darīt pēdējā brīdī'' niķis man ir no studiju laikiem un es pati nevaru to ciest!
Šoreiz, precītes bija jāsarūpē diviem skolniekiem - māsai Annai un brālim Akselam. Bērni palīdzēja arī, bet kā jau mūsdienu bērniem, viss piņķerīgs un laikietilpīgs, ātri apnika. Vīram rokdarbi ne īpaši patīk, bet krīzes situācija viņš ir gatavs līdzēt :-) Devu viņam stiepli un liku no tās veidot balerīnas. Pēc tam, ar PVA līmi un baltām papīra salvetēm aplīmēju tās un apģērbu.

Bez balerīnām, sataisījām dabīgas eglīšu mantiņas no čiekuriem. Bērni teica, ka vispieprasītākās gan bija tamborētās sniegpārslas un palūdza nākošgad tās satamborēt vairāk :-)

Meklējot atbildes

Prieks par labu pavasara laiku!
Šajās brīvdienās, savā dārzā, atklājām sauļošanas sezonu :-)
Brīvdienas ir beigušās un klāt ir jaunā darba nedēļa. Es jūtu, ka uz mācību gada beigām, spēki zūd ne tikai skolniekiem, bet arī man, - divu skolnieču mammai.
Patreiz varu teikt, ka auklēt pusgadu vecu zīdaini, ir ļoti viegli, salīdzinoši ar lielāku bērnu audzināšanu :-)
Man joprojām visā ir svarīga KVALITĀTE :-)  Ja mācīties skolā, tad ar labām sekmēm; ja muzicēt, tad mūzikas skolā, pie laba pedagoga; nežēlot iegudīt bērnos ne laiku, ne naudu... būt ne tikai gādīgai mamai, bet būt bērniem par spēcīgu, labu piemēru! Vai man sanāk? Brīžiem sanāk, bet brīžiem nē...
Meklējot atbildes, idejas un atbalsta vārdus, esmu ''ar zobiem un nagiem'' ieķērusies jaunā "Tīģermātes cīņas himna" grāmatā.
Biju jau to lasījusi pirms pāris gadiem angļu valodā, taču tikko ieraudzīju mūsu grāmatnīču plauktos LV versiju, uzreiz nolēmu to iegādāties un pārlasīt vēlreiz. Šīs grāmatas lasīšana šodien, priekš manis ir daudz vērtīgāka, nekā iepriekš.     

Ierakstiet komentāru, ja izlasījāt šo grāmatu un vai tā sniedza jums atbildes uz jūsu jautājumiem! Vai grāmata ir spējusi apveltīt jūs ar tīģera cīņas spēku bērnu motivēšanā un izglītošanā?

  ...ar Dieva palīdzību,

saulainu un priecīgu jums šo nedēļu!

"Ekstrēmā" vecāku būšana

Hmm...
Vīrs lasa žurnālu TIME. Es parasti ļoti reti tajā ieskatos. Mani nedaudz atbaida glancētie vāki,bet, tas ir iespaids pēc mūsu glancētās preses. TIME tomēr ir ar citādāku saturu, - patiesu, globālu skatienu uz dažādām dzīves un sabiedrības jomām... Es netīšām ieraudzīju vienu no anonsa virsrakstiem EXTREEM PARENTING un, burtiski "apēdu'' rakstu.
 
Dr.Wiliam Sears, amerikāņu pediatrs, ir slavens ar to, ka visu mūžu cenšas apgāzt modernās vecāku būšanas pamatus. Nu jau ilgus gadus sabiedrībā ir vērojama tendence, ka bērnu var nebarot ar krūti, jo tas ir apgrūtinoši, traucē dzimumdzīvi (mīlējoties no krūtīm tek pieniņš), un pat vizuāli bojā sievietes krūtis!... Bērnu pēc iespējas ātrāk (kā tik iemācījās staigāt) jālaiž uz bērnudārzu, jo mammai ir jāveido karjera un jāpelna nauda! Un vispār, mamma ir nogurusi, sastresojusies un viņai vajag pabūt bez bērna!
Dr.Sears, savukārt, saka, ka bērna laišana pasaulē ir nopietna upurēšanos uz sava, nevis uz bērna rēķina. Bērnam nav svarīga mammas karjera, toties svarīga ir ilgstoša krūtsbarošana, kopā būšana (visu laiku kopā izmantojot slingus, banānsomas, ķengursomas, utt...), kopā gulēšana (šūpulī, Mozus grozā pie vecāku gultas, vai arī vecāku gultā), un nemitīga reakcija uz bērna raudāšanu.
Visvairāk mani ieinteresēja tieši pēdējais, jeb bērna raudāšana! Man, piecu bērnu mammai ir labi zinams, ka bērnam var ļaut arī paraudāt! Kaut vai, kaut kur zemapziņā, kļūstot vecākai, es jūtu, ka tas nav labi. Konkrēts piemērs bija vakar: mans trīsgadnieks pirms iemigšanas dikti raudāja, gulēdams savā gultiņā, galīgi pārguris. Es zinu, ka varētu nereaģēt uz to raudāšanu un pēc 10 minūtēm viņš tik un tā aizmigtu. Nē! Mans bērns neaizmigs asarās! Tas ir garām! Un, ticiet man, arī es, pārgurusi, nācu viņu samīļot, ielīdu viņa gultiņā, atvēru grāmatu par vilkiem, un pat nelasīju, bet ar dēla rociņu glaudīju uzzīmētus mazus un pūkainus vilcēnus un stāstīju cik ļoti es viņu mīlu... Es mīlu savu bērnu un gribu lai viņš to zin! Kāds vispārīgi ir mans mērķis? Arī tajā brīdī, mans mērķis nav tikai dabūt bērnu gulēt, bet gan izaudzināt viņu par krietnu, veselu vīru. Mīlošu un gādīgu vīru savai sievai, tēvu saviem bērniem. Un, lūk, spēcīga raudāšana var bojāt bērna smadzenes un izraisīt psihiskas saslimšanas. Pētījumi secina, ka raudulīgi bērni biežāk cieš no uzmanības deficīta, hiperaktivitātes. Ir vērts aizdomāties! Vai nē?
Intersanti fakti: Dr.Sears sākotnēji studējis katoļu seminārijā, lai kļūtu par mācītāju. Tomēr, vēlme pēc savas ģimenes lika viņam atteikties no mācītāja amata. Viņš turpināja studēt medicīnu. Apprecējās ar medmāsu vārdā Martha. Dzīves laikā abi tika pie astoņiem bērniem. Bērnu vidū ir dēls ar Dauna sindromu un adoptēta meita. Trīs no bioloģiskiem bērniem dzima slimnīcā, bet četri mājdzemdībās. Trīs viņu dēli arī ir ārsti.

1992.gadā pirmoreiz publicēta Dr.Sears grāmata The Baby Book;
1997.gadā iznāca The Baby Book evaņģēliskā versija The Complete Book of Christian Parenting & Child Care.
Patreiz, Dr.Sears ir 72 un viņam ir sava mājas lapa www.AskDrSears.com 
Noskaties video www.time.com/searsvideo

Būšu priecīgadzirdēt jūsu viedokļus par šo mūžīgu un bezgala intersantu tēmu! 
Jauku dienu!