Veggies

Dievinu šo lielisku ik gada pasākumu bērnudārzos un sākumskolās - Rudens velšu izstādi.
Es teiktu,- konkurss par tēmu ''kā nu kuram vecākam galva ar rokām saslēdzas'' :-)
Mums šogad tā pagrūtāk gāja, vīrs bij komandējumā un es slimoju, bet kopīgiem spēkiem uztaisījām veselas trīs ekspozīcijas, lai katram bērndārzniekam savs lepnums!
 

Reti Skaisti MATI

Mēģināju šaj lietai pieieet ar humoru, tad ar cerību, tad ar izpratni un zināšanām, taču nekas nelīdzēja manu metu retiem skaistiem matiem :)
Beigās, kā pēdējo iespēju, mēģinu ticēt zvaigznēm un mēnesim.
Lauvas zīmē janvārī bija trīs dienas, krās paspēju apgriezt matus sev, Akvelīnai un Annai. Jasmīna dabūja griezumu ''uz nullīti'' tieši savā 1 gada jubilejas rītā.
Mums ir atkal cerība uz skaistiem, bieziem un gariem matiem!

http://astrologi.lv/meness_kalendars/kalendars/

Lielo Savaldīšana

Nē, mēs nedzeram, nemukam no mājām un nepīpējam marihuānu...
Bet spītējamies, ikdienā cīnamies par savu taisnību un neatkarību gan!
Draugiem patreiz ir lielāka vērtība un ar tiem, vismaz man tā šķiet, ir ciešākas saiknes nekā ar ģimeni. Nu jā, jo draugi taču visu saprot un, atšķirībā no vecākiem nerunā pretī un nemāca dzīvot :-)
Un vēl, mums ir jauna šī laikmeta atkarība - sociālie tīkli...

mana lasāmviela, kāmēr gaidu bērnus no nodarbībām

Grāmatnīču plauktos ir atrodama viena intersanta grāmata, ar ļoti pretrunīgu nosaukumu "Es klausītu savus vecākus, ja viņi aizvērtos".
Lasīju to ilgi. Izlasīju. Dažām sadaļām nepiekrītu. Bet, jā, vecākiem tā varētu būt laba pārdomu lasāmviela. Risinājumus sarežģītajās situācijās ar saviem lieliem bērniem atradīsiet savā sirdī un veselā saprātā. Emocijas (kliegšanu un tml.), laikam, der paturēt citiem dzīves gadījumiem.

mīlēt;
mācēt piedod;
visu laiku neatgādināt par slikto. Tas ir apnicīgi!;
mācīt skaistu - piedāvāt klausīties citu mūziku (klasisku), aiziet uz māklsas galeriju, operas vai baleta izrādi...;
sodīt?;
darīt lietas kopā - peldēt, riteņot...;
ļaut izpausties radoši - lai izcep kūku, vai pārkrāso sienas savā istabā...;
runāt dialogā. Izstāstīt kā tu, kā mamma jūties, ne tikai sliktajos, bet arī labajos brīžos;
attiecības ar savu bērnu, tāpat, kā ar citiem svarīgiem cilvēkiem ir jāveido un jāpielāgo situācijām, laikam, vietām. Tās nevar būt konstantas (nemainīgas);

LNO aizkulisēs. Mirkli pirms Rienci izrādes.

P.S.Meitiņ, tu esi ļoti skaista, mīļa un es jau tagad zinu, ka tev noteikti ir un būs savs lielisks veiksmes stāsts, kurā es (mamma) būšu ierakstījusi vienu nelielu nodaļu. Es tevi mīlu!

Mazs varoņdarbs

Es, Paula (14) un Akvelīna (3) staigājot pa Kuldīgu, pārgājām Ventas  rumbai!
Tāds nieks, bet visas trīs guvām ļoti pozitīvas emocijas un izbaudījām mammas un meitu aktīvu kopābūšanu.

 P.S. mums jau ir plāns nākošai nedēļas nogalei! Un kā ir ar jums???

Dažāda MAMMA

Labs rīts un sveicieni visām mammām aizvadītajā Mātes Dienā!

Daudzu pēdējo gadu laikā esmu gan ķengurmamma, gan banānmamma, gan šoferis, gan sargs, gan fizieris, gan ārsts...eh, visu nenoskaitīt!
Bērnu dēļ varu iedzīvoties jebkura dzīvā vai nedzīvā tēlā, taču manā ādā tā pa īstam neviens nevar ielīst :-)

Bērnu dēļ ir daudz mācīts, lasīts un dzīts uz priekšu. Daudz sasniegts, un daudz kas nokavēts.
Maz gulēts.
Daudz sapņots un lūgts...

vakariņās bērni labprāt ēd Liepājas ezerā pašu noķertās zivis

Manuprāt, ģimenes pamatā nav vis mīlestība, saskaņa, bērni, vai kopīgie nākotnes plāni...
Ticiet vai nē, ģimenēs, kurām gribas līdzināties, pamatu pamatos ir Kristus. Vecāki ir tie cilvēki, kuriem caur Kristu, bērniem būtu jāiemāca mīlēt, cienīt un rūpēties vienam par otru; būt godīgiem un pazemīgiem Dieva priekšā. Viņiem arī būtu jāatved savus bērnus pie Dieva...

Gan ikdienā, gan grūtajos brīžos, gan mammām, gan tētiem ir jāatceras par to, ka tik sarežģīta lieta kā ģimene, nevar pastāvēt un kvalitatīvi attīstīties tikai uz vecāku rēķina. Uzticiet savas rūpes un prieku Dievam. Viņs, vislabākajā nozīmē, pagodinās jūsu ģimeni par uzticību!

Meklējot atbildes

Prieks par labu pavasara laiku!
Šajās brīvdienās, savā dārzā, atklājām sauļošanas sezonu :-)
Brīvdienas ir beigušās un klāt ir jaunā darba nedēļa. Es jūtu, ka uz mācību gada beigām, spēki zūd ne tikai skolniekiem, bet arī man, - divu skolnieču mammai.
Patreiz varu teikt, ka auklēt pusgadu vecu zīdaini, ir ļoti viegli, salīdzinoši ar lielāku bērnu audzināšanu :-)
Man joprojām visā ir svarīga KVALITĀTE :-)  Ja mācīties skolā, tad ar labām sekmēm; ja muzicēt, tad mūzikas skolā, pie laba pedagoga; nežēlot iegudīt bērnos ne laiku, ne naudu... būt ne tikai gādīgai mamai, bet būt bērniem par spēcīgu, labu piemēru! Vai man sanāk? Brīžiem sanāk, bet brīžiem nē...
Meklējot atbildes, idejas un atbalsta vārdus, esmu ''ar zobiem un nagiem'' ieķērusies jaunā "Tīģermātes cīņas himna" grāmatā.
Biju jau to lasījusi pirms pāris gadiem angļu valodā, taču tikko ieraudzīju mūsu grāmatnīču plauktos LV versiju, uzreiz nolēmu to iegādāties un pārlasīt vēlreiz. Šīs grāmatas lasīšana šodien, priekš manis ir daudz vērtīgāka, nekā iepriekš.     

Ierakstiet komentāru, ja izlasījāt šo grāmatu un vai tā sniedza jums atbildes uz jūsu jautājumiem! Vai grāmata ir spējusi apveltīt jūs ar tīģera cīņas spēku bērnu motivēšanā un izglītošanā?

  ...ar Dieva palīdzību,

saulainu un priecīgu jums šo nedēļu!

PACIETĪBA

Skolēnu brīvlaiks, mūsmājās, šoreiz ir bijis savādāks. Šo laiku veltīju vecākās meitas skolas robu aizpildīšanai un tīnes noskaņošanai kvalitatīvi un saskaņoti dzīvot. Nu tas nu pavisam nebija viegli!!! Tīņu vecums ir ļoti īpašs un individuāli noritošs process. Priekš manis, kā mammas, nepatīkams un stresains. Brīžiem liekas, ka mans lielais bērns burtiski jūdzas nost, un es kopā ar viņu arī...Ak, Kungs! dod visiem mums spēkus, prātu un atrisinājmu...
Algebrā izborējāmies cauri kvadrātvienādojumiem;
Ģeometrijā - Pitagora teorēmai;
Klavierspēlē - dabūjām skanēt vienai pamatīgai etīdei;
Angļu valodā šķiet, ir iziets visām pēdēja pusgada tēmām;
...ka arī intensīvi strādāts trenažieru zālē fitness trenera uzraudzībā un veselīgi ēsts, kā rezultātā nomesti liekie 3 kg.
Par pēdējo noteikti brīnaties!?! Taču, ja kādam meita ir profesionāla sportiste, vai tāpat, kā manējā - baletdejotāja, situācija ar pubertātē klāt nākušo lieko svaru ir ļoti pazīstama. Balerīnām ir jābūt nevis tievām, bet ļoti tievām!
Kopā ar Paulu izkusa arī daži mani liekie kg! Žēl, ka mazās Jasmīnas dēļ nevarēju kopā ar meitu iet uz trenažieriem. Bet sestdien, kad tētis piekrita auklēt mazo, abas apmeklējām baseinu un SPA (saldā vietā).
Svētdien aizvedu Paulu uz Rīgu, uz skolu...un pati devos uz ļoti nopietniem medicīnas kursiem. Pa nakti pārbraucu mājās, uz Grobiņu.
P.S. Paldies saku savam vīriņam par pārējo bērnu pieskatīšanu tieši brīvlaika nedēļas nogalē.

Izrāvu dažas aprrakstītas lapas no sava piezīmju blociņa (ar Paulas nodarbību, treniņu, svara kontroles plānu un ikmēneša naudas tērniņiem, sponsorējot meitas neparastas mācības Rīgā)... Ja izdotos to saglabāt, tad labprāt uzdāvinātu to meitai pilgadības jubilejā, kad, cerams, viss pusaudžu dullums būs aiz muguras.

2013.gada 4.maijs

 Mans moto patreizējā dzīves posmā ir visai parasts & sastāv tikai no viena vārda: PACIETĪBA!

Jā vai Nē?

Es filozofēju par: ''Jā vai Nē publiskai krūtsbarošanai''?
Es saku ''Jā''!

Daži mani praktiskie knifi, lai arī publiska krūtsbarošana būtu ērta un estētiska:

1.- ērti atpogājams / atsedzams apģērbs krūšu daļā
2.- speciāls barošanas krūšturis
3.- es citreiz apsedzu bērna galviņu ar šalli vai lakatu, ar to, ko valkāju uz kakla

Labu apetīti, Mazais!!!

Cīņas par Pienu

1. Manai meitiņai piedzimstot, jau bija apakšējo zobiņu iezīmes. Kopā ar viņas labu apetīti, tie iztaisīja man līdz asinīm sakostus krūšu galus. Raudāju un kledzu no sāpēm pirmajās dienās barojot bērnu.

2. Nopirku silikona krūšu uzgalīšus. Vajadzēja kādas pāris dienas piešauties, gan man, gan bēbei, lai sanāktu barot ar sakostajām krūtīm.

3. Laktācijas mastīts. Desmitajā dienā man pacēlās temperatūra un vienā krūtī ir izveidojies sablīvējums. Skaidrs, ka no ievainotā krūšu gala, krūts dziedzerī ir tikusi ādas flora un izveidojies iekaisums.

4. Ar steigu braucu uz tuvāko bērnu preču veikalu, pakaļ piena sūknītim.

5. Uzsāku antibiotiku kursu + Nesteroīdus pretiekaisuma līdzekļus. Atslaucu pienu un devu mazai to dzert no pudelītes.

6. Lietoju dzedējošu krēmu krūšu galiem.

7. Dažu dienu laikā situācija bija uzlabojusies un jau varēju piedāvāt mazulītei zīzt vienu krūti. Vēl vēlāk arī otru.

8. Tiku galā bez mākslīgas piebarošanas.

9. Un tomēr, par pienu cīnos vēl joprojām. Neesmu no pienīgām mammām, bet laikam gan no gaļīgām :-) Ko es daru?

Tomēr krūtsbarošana!!!
Dzeru piena tējas (ķimeņu, fenheļa tēja ar pienu);
Milk Rivers?
Šķidrums - ŪDENS, vairāk nekā parasti
Vitamīni?
Pozitīva domāšana, patīkamas emocijas
Miers
Harmonija, jeb bērna auklēšana ar īpašu baudu
Ļaut sevi samīļot (vīram)...

Esam uzvarētāji!!! Urrā!!!

P.S. 2009.gadā par šo tēmu esmu rakstījusi portālā mammamuntetiem.lv. Tolaik biju trīs bērnu mamma :-)

Ceļojam ar bērniem

Pagājušo nedēļas nogali pavadījām autoceļojumā no Latvijas, Grobiņas līdz Polijai, Gdaņskai un Sopotai, un atpakaļ. Līdzi mums, diviem pieaugušajiem, ir bijuši divi mūsu jaunākie bērni, - dēls Aksels (4 gadi) un meita Akvelīna (2,5 gadi).
Autobraucienu bērni ir izturējuši labi. Mums visiem labi noderēja līdzi paņemtais ēdiens un dzērieni.
Drošai un ērtai bērnu braukšanai - BeSafe autosēdekļi un pakavveida spilveni.

Ceļojuma mērķis bija, pirmāmkārtām, vīra uzstāšanās ārstu medicīniskā konferencē, un, otrāmkārtām, kopā būšana ar maziem bērniem.
Gdaņskā dzīvojām ļoti labā Scandic viesnīcā. Viesnīcas numuriņā priekš bērniem, papildus bija iekārtotas divas ceļojumu gultiņas.

Ik rītu mēs ēdām daudzveidīgas brokastis. Bez klasiskā viesnīču brokastu klāsta, Scandic varēja dabūt svaigi spiestu greipfrūtu sulu un plānās pankūkas!
Laikā, kad vīrs uzstājās konferencē, es ar bērniem staigāju pa veco Gdaņskas pilsētu. Mēs izbraucām ar tūristu bānīti, apskatījāmies visu ar acīm, un pasargājām kājas.

Pusdienu vietā bērni izvēlējās saldējumu. Es atļāvu, jo tās taču ir brīvdienās!!!
Pēc konferences, ar ļoti skaistu pirātu kuģi, devāmies uz Sopotu. Šo braucienu pa Baltijas jūru, ka arī diezgan labas vakariņas restorānā mums nosponsorēja konferences organizētāji.

Atpakaļ ceļā, pārnakšņojām Lietuvā, Marijampolē. No rīta izgājām nelielā šopingā. Iepirkām arī garšīgu leišu pārtiku.
Atbraucām mājās nedaudz noguruši, bet visi veseli un priecīgi!
Lūk, tā mums ir gājis!...

Mūsu ietekums citām ģimenēm - nebaidīties ceļot ar bērniem, pat ja tie ir mazi bērni :-)
Lai jums veicas!!!

Meža terapija

Pirmoreiz par tādu meža terapiju ieminējās mana mamma. Pirms pāris gadiem viņa salauza kāju un, pēkšņi visa viņas ierastā pilsētas dzīve (kāpšana uz piekto stāvu, iepirkšanās, braukšana ar transportu, utt.) kļuva milzīgi sarežģīta. Viņa mācījās pārvietoties ar kruķiem, bet tad, kad krita un traumēja kāju vēlreiz, pieņēma draudzenes piedāvājumu pārcelties padzīvot pāris mēnešus pie viņas uz laukiem. Lauki, izrādās, ir meža mājas, kur vairāku kilometru rādiusā nav nekā. Nav pat mobilās zonas!
Mana mamma praktiski pazuda kaut kur mežā... Tad, vienu dienu, viņa atbrauca mūs apciemot. Es uzreiz pamanīju, cik ļoti viņa izmainījās...tik dabiski smaidīga, pozitīva un atpūtusies! Mamma daudz stāstīja par meža terapiju :-) Kopš tā laika viņa dzīvo prom no pilsētas un ir īstā dabas mīlētāja, un vērotāja.

Būtībā, meža terapija ir dabas dziedinošais spēks par baltu velti. Un, lai tas darbotos uz cilvēka, nav svarīgs gadalaiks, vai laikapstākļi. Daba ir brīnišķīga saulē, vējā, miglā, lietū...gan rudenī, gan pavasarī, gan ziemā, gan vasarā... Lai pilnā mērā izbaudītu dabas burvību, man būtu viena praktiskā piezīme, ka svarīgs ir atbilstošs apģērbs. It īpaši, ja dabu grib baudīt kopā ar bērniem. Un, paliekošām vizuālām atmiņām, - fotoaparāts.

Mums visiem bija grūta nedēļa un sestdienas rītā jūtām, ka spēki ir izsīkuši... Bet, apkārt raibās pidžamās staigāja trīs mūsu jaunākie bērni. Es labprāt gribētu ieritināties segā pie TV un tā nogulēt visu dienu, bet tad atcerējos par jau daudzas reizes mūsu ģimenes izmantoto meža terapiju :-)
Salikām kastīti ar desmaizītēm un pielejām termosu ar siltu kakao. Mašīnas bagāžniekā sametām ragaviņas un sniega lāpstu. Un tad, kad beidzot uz aizmugurējā sēdekļa parādījās trīs mazas galviņas raibajās cepurītēs, vīrs ķerās pie sava Jeep stūres, un aizveda mūs uz mežu. Man līdzi kā vienmēr bija mans uzticīgais Sony.

Diena bija pelēcīga un sniegotās ainavās varēja saskatīt neaprakstāmi daudz, man tik ļoti mīļas, pelēkas krāsas toņu un nianšu...  

Mežā atradām daudz vietējo zvēru pēdas. Izvizinājām bērnus ar ragavām. Fotografējām...un tad piestājām pie vienas skaistās eglītes, uz nelielu ziemas pikniku. Iekārām eglītē burkāniņus, lai pēc mūsu aiziešanas zvēriņiem prieks. Sasildījāmies ar kakao. Un pārsteigums no mammas bija no Ziemassvētkiem pāri palikušo brīnumsvecīšu un sveču dedzināšana.

Pa ceļam uz mežu...

Pa ceļam uz mežu...

Atbraucām mājās ļoti labā noskaņojumā, pārguruši un ar sarkaniem vaigiem!!!
Vediet arī savus mīļumus uz mežu! Priecāšos, ja padalīsieties ar mani savos iespaidos!

Vakarā, kad mazie aizies gulēt, es gan, uz pāris stundām, nodošos adīšanas priekam un noklausīšos kādu labu filmu!

Labu noskaņojumu jums un jūsu ģimenēm visu nākošo nedēļu!

"Ekstrēmā" vecāku būšana

Hmm...
Vīrs lasa žurnālu TIME. Es parasti ļoti reti tajā ieskatos. Mani nedaudz atbaida glancētie vāki,bet, tas ir iespaids pēc mūsu glancētās preses. TIME tomēr ir ar citādāku saturu, - patiesu, globālu skatienu uz dažādām dzīves un sabiedrības jomām... Es netīšām ieraudzīju vienu no anonsa virsrakstiem EXTREEM PARENTING un, burtiski "apēdu'' rakstu.
 
Dr.Wiliam Sears, amerikāņu pediatrs, ir slavens ar to, ka visu mūžu cenšas apgāzt modernās vecāku būšanas pamatus. Nu jau ilgus gadus sabiedrībā ir vērojama tendence, ka bērnu var nebarot ar krūti, jo tas ir apgrūtinoši, traucē dzimumdzīvi (mīlējoties no krūtīm tek pieniņš), un pat vizuāli bojā sievietes krūtis!... Bērnu pēc iespējas ātrāk (kā tik iemācījās staigāt) jālaiž uz bērnudārzu, jo mammai ir jāveido karjera un jāpelna nauda! Un vispār, mamma ir nogurusi, sastresojusies un viņai vajag pabūt bez bērna!
Dr.Sears, savukārt, saka, ka bērna laišana pasaulē ir nopietna upurēšanos uz sava, nevis uz bērna rēķina. Bērnam nav svarīga mammas karjera, toties svarīga ir ilgstoša krūtsbarošana, kopā būšana (visu laiku kopā izmantojot slingus, banānsomas, ķengursomas, utt...), kopā gulēšana (šūpulī, Mozus grozā pie vecāku gultas, vai arī vecāku gultā), un nemitīga reakcija uz bērna raudāšanu.
Visvairāk mani ieinteresēja tieši pēdējais, jeb bērna raudāšana! Man, piecu bērnu mammai ir labi zinams, ka bērnam var ļaut arī paraudāt! Kaut vai, kaut kur zemapziņā, kļūstot vecākai, es jūtu, ka tas nav labi. Konkrēts piemērs bija vakar: mans trīsgadnieks pirms iemigšanas dikti raudāja, gulēdams savā gultiņā, galīgi pārguris. Es zinu, ka varētu nereaģēt uz to raudāšanu un pēc 10 minūtēm viņš tik un tā aizmigtu. Nē! Mans bērns neaizmigs asarās! Tas ir garām! Un, ticiet man, arī es, pārgurusi, nācu viņu samīļot, ielīdu viņa gultiņā, atvēru grāmatu par vilkiem, un pat nelasīju, bet ar dēla rociņu glaudīju uzzīmētus mazus un pūkainus vilcēnus un stāstīju cik ļoti es viņu mīlu... Es mīlu savu bērnu un gribu lai viņš to zin! Kāds vispārīgi ir mans mērķis? Arī tajā brīdī, mans mērķis nav tikai dabūt bērnu gulēt, bet gan izaudzināt viņu par krietnu, veselu vīru. Mīlošu un gādīgu vīru savai sievai, tēvu saviem bērniem. Un, lūk, spēcīga raudāšana var bojāt bērna smadzenes un izraisīt psihiskas saslimšanas. Pētījumi secina, ka raudulīgi bērni biežāk cieš no uzmanības deficīta, hiperaktivitātes. Ir vērts aizdomāties! Vai nē?
Intersanti fakti: Dr.Sears sākotnēji studējis katoļu seminārijā, lai kļūtu par mācītāju. Tomēr, vēlme pēc savas ģimenes lika viņam atteikties no mācītāja amata. Viņš turpināja studēt medicīnu. Apprecējās ar medmāsu vārdā Martha. Dzīves laikā abi tika pie astoņiem bērniem. Bērnu vidū ir dēls ar Dauna sindromu un adoptēta meita. Trīs no bioloģiskiem bērniem dzima slimnīcā, bet četri mājdzemdībās. Trīs viņu dēli arī ir ārsti.

1992.gadā pirmoreiz publicēta Dr.Sears grāmata The Baby Book;
1997.gadā iznāca The Baby Book evaņģēliskā versija The Complete Book of Christian Parenting & Child Care.
Patreiz, Dr.Sears ir 72 un viņam ir sava mājas lapa www.AskDrSears.com 
Noskaties video www.time.com/searsvideo

Būšu priecīgadzirdēt jūsu viedokļus par šo mūžīgu un bezgala intersantu tēmu! 
Jauku dienu!