Silts Pavasaris

Pārskatot pēdējo dienu bildes, prātā nāk doma, ka gribu dzīvot siltā zemē...
Saule padara cilvēkus laimīgākus un parāda Pasauli pavisam citās krāsās...

Dažas ļoti noderīgas lietiņas saules sezonai, auklējot mazuli:
Ratu saulessargs
Aero Moov paklājiņš (padārgs, bet ir to vērts!)
Moskītu tīkls ratiem
Zīdaiņu saulesbrilles (tieši šis brillītes ir vairākkārt pārbaudītā vērtība!)

Riteņštelles

Mums ļoti patīk riteņot!
Tā ir lieliska laika pavadīšana kopā ar bērniem, kā arī neliela sportiska aktivitāte & dabas vērošana.
Mums ir daudz ekipējuma un dažādas uzpariktes, lai visi (ieskaitot 5 mēn.vecu zīdaini!) varētu doties ģimenes veloizbraucienā! Tiem, kas mīn pedāļus, brauc ar saviem riteņiem (Mēs vecāki, Paula, Anna, Aksels). Mazākie sēž velosēdeklī (Akvelīna), vai velopiekabītē, iekš kuras, savukārt, ir iestiprināts autosēdeklis (Jasmīna).

Mēs ar vīru esam gargabalu un, attiecīgi, šosejas riteņu (šauru riepu), un ''pamperbikšu'' piekritēji. Pamazām, uz garākām distancēm, šaurajām riepām un komfortablu specapģērbu virzīsim arī bērnus.

Parasti nobrīnamies, ka 90% tautas riteņotāju tomēr brauc ar MTB. Ieklausatiet tik taj briesmīgajā skaņa, kura nāk no MTB riepu saķeres ar asfaltu vai riteņu celiņu!!!
 
Pirmajā bildē, skatos, ka visi grēkojam ar veloķiverēm! Konkrēti tas bija īsss brauciens, taču tas nav nekāds attaisnojums! Parasti visiem ķiveres ir kā likums, neatkarībā kāds ir ceļa posma garums!
Visiem?...hmm, laikam es un Jasmīna esam vienīgās, kurām ķiveru tomēr nav! Zīdaini no negadījuma pasargā autosēdeklis un drošības jostas, taču mani nepasargā nekas... Ārprāts! Ar steigu jādodas uz velo bodi!

Akvelīna, 2014.g. pavasaris.

Priecāšos, ja jūs padalīsieties ar mani arī savas ģimenes velopieredzē!

Divas Karotes

5.mēnesis: Martā Jasmīna kategoriski atteicās no knupīša. Pamazām-pamazām bērnam attīstas apzinātas roku-pirkstu kustības, veidojas interese par dažādu priekšmetu satvēršanu.

Martā arī uzsākām ēst biezenīti. Kā jau parasti, uzsākot zīdaiņa piebarošanu, arī šoreiz, devu priekšroku Ķirbim. Daudz ķirbīša tika izsmērēts un izspļauts, kāmēr mazā iemācījās mutītes vaļā vēršanu un biezeņa norīšanu :-)
Kā nākošo grūto posmu, es pazīstu bērna mācīšanos ēst patstāvīgi. Šaj sakarā man ir zināms viens labs knifs! Tieši tad, kad zīdaini sāku piebarot ar karotīti, ēšanas laikā viņam iedodu otru tādu pašu karotīti rokā. Pirmos mēnešus bēbis tikai pēta, spēlējas ar to, taču pavisam drīz saprot priekšmeta nozīmi un mēģina ''ēst pats''. Bērns ne tikai ātrāk iemācās ēst pats, bet dara to daudz tīrāk :-))) 
Iespējams, ka tā tā jau ir sen visiem zināma lieta...neatceros, vai to man kāds savulaik bija ieteicis, vai pati nejauši to izgudroju, taču maniem bērniem ''Divu karošu metode'' ir vienmēr labi strādājusi!

Ne laikā, ne vietā!

Bērnistabas remonts mācību gada vidū? Ne laikā, ne vietā!

Taču, tā bija spiesta lieta, saistībā ar elektroinstalācijas maiņu un siltumizolācijas nepieciešamību.

Bērnu istaba 2013.g. augusta beigās http://bebzieds.blogspot.com/2013/08/uzfrisinat-bernu-istabu-pirms-jauna.html
un tagad...

Vēl pāris nedēļas un varēs pārvākties, taču pagaidām bērniem ir jāčuč citā vietā...

Sevis mierināšanai es saku, ka visas pārmaiņas notiek uz labu!

Mammas Auto

Par spīti tam, ka ES labprāt pārvietotos ar glaunu maziņu Fiat 500 (gaiši zilā, vai rozā krāsas, ar baltu ādas salonu un sarkanu noņemamu jumtu), esmu kļuvusi par septiņvietīgā minivēna šoferi!
Mans vīrs joko, ka ar Fiatu es varēšu braukt pensijā :-) Nu ja ne pensijā, tad vismaz tad, kad ikdienā man nebūs jāpārvadā bērni.
Ar vienu mašīnu mēs neiztiekam. Gan vīram, gan man, vienmēr ir bijušas ''savas mašīnas''.
Izvēloties lielu auto, esam ļoti centušies atrast kompromisu starp komfortu, ko var sniegt automobīlis, drošību, modernumu, atraktīvu izskatu un, protams, cenu!
Izvēli izdarījām pār labu Ford Galaxy.

 
P.S. Priecājos, ka ar manu iepriekšējo Ford Fiestu tagad pārvietojas mana darba kolēģe un viņas dēliņš!!!

Pavasaris 2013. Foto no mana arhīva.

Cīņas par Pienu

1. Manai meitiņai piedzimstot, jau bija apakšējo zobiņu iezīmes. Kopā ar viņas labu apetīti, tie iztaisīja man līdz asinīm sakostus krūšu galus. Raudāju un kledzu no sāpēm pirmajās dienās barojot bērnu.

2. Nopirku silikona krūšu uzgalīšus. Vajadzēja kādas pāris dienas piešauties, gan man, gan bēbei, lai sanāktu barot ar sakostajām krūtīm.

3. Laktācijas mastīts. Desmitajā dienā man pacēlās temperatūra un vienā krūtī ir izveidojies sablīvējums. Skaidrs, ka no ievainotā krūšu gala, krūts dziedzerī ir tikusi ādas flora un izveidojies iekaisums.

4. Ar steigu braucu uz tuvāko bērnu preču veikalu, pakaļ piena sūknītim.

5. Uzsāku antibiotiku kursu + Nesteroīdus pretiekaisuma līdzekļus. Atslaucu pienu un devu mazai to dzert no pudelītes.

6. Lietoju dzedējošu krēmu krūšu galiem.

7. Dažu dienu laikā situācija bija uzlabojusies un jau varēju piedāvāt mazulītei zīzt vienu krūti. Vēl vēlāk arī otru.

8. Tiku galā bez mākslīgas piebarošanas.

9. Un tomēr, par pienu cīnos vēl joprojām. Neesmu no pienīgām mammām, bet laikam gan no gaļīgām :-) Ko es daru?

Tomēr krūtsbarošana!!!
Dzeru piena tējas (ķimeņu, fenheļa tēja ar pienu);
Milk Rivers?
Šķidrums - ŪDENS, vairāk nekā parasti
Vitamīni?
Pozitīva domāšana, patīkamas emocijas
Miers
Harmonija, jeb bērna auklēšana ar īpašu baudu
Ļaut sevi samīļot (vīram)...

Esam uzvarētāji!!! Urrā!!!

P.S. 2009.gadā par šo tēmu esmu rakstījusi portālā mammamuntetiem.lv. Tolaik biju trīs bērnu mamma :-)

Gudrās Drēbes

Žurnālā TIME ieraudzīju intersantu rakstu, jeb anonsu par jaunu izgudrojumu zīdaiņu drēbēm. Nekas nereāls tas nav! Viss šķiet, pat ir diezgan loģiski:

MIMO ir orgāniskās kokvilnas rāpulītis, kurā ir iestrādāta ierīce, kas monitorē bērna vitālās funkcijas un sūta informāciju (trauksmes signālu) caur wi-fi uz vecāku telefonu. Ražotāji apgalvo, ka šīs ''gudrās drēbes'' ir aktuālas galvenokārt līdz viena gada vecumam, lai varētu glābt bērnu no ļaunākā - Zīdaiņu Pēkšņās Nāves Sindroma (angliski SID, vai Sudden Infant Death). 
Rāpulīša cena ir 200 USD.

Vairāk info par MIMO lasi šeit.

Nejaukais Uppsss!...

AKVELĪNA: ''Apavu veikalā, uz grīdas, kāmēr vecāki izvēlējās man jaunus zābaciņus, es atradu monētu...un iedomājos viņu pagaršot. Patiesībā, man labāk garšo saldējums, vai kūkas, bet šoreiz arī šīs apaļais metāla gabaliņš nācis pie sirds. Nejauši to noriju...uppsss!
Pateicu mammai, ka kapeiciņa man ir vēderā.
Nesaprotu kāpēc, mamma un tētis nobālēja un ātri veda mani uz slimnīcu? Slimnīcā man nofotografēja puncīti un...nu bij sākusies baigā ķēza...
Tētis ķēra telefonu un zvanīja uz Rīgu, kaut kādu katastrofu medicīnas centru...
Telefonsarunā dzirdēju daudz svešvārdu un medicīnas terminu, bet sapratu, ka joki mazi, jo Liepājas slimnīcā nav tāda maza šļūtenīte, ar kuru no mana barības vada var izvilkt to monētu...''

Akvelīnas mamma: ''Šīs stāsts ir ar laimīgām beigām!
Kā jau zinat, esmu ķirurgs, un pildot savus darba pienākumus, man nereti ir jāsaskarās ar dažāda veida svešķermeņiem bērnu...kuņģa-zarnu traktā, un nedaudz retāk - elpceļos. Tas vienmēr ir ekstrēmi. Šādas situācijas vienmēr izraisa lielāku satraukumu, nekā gadījumos ar pieaugušajiem. Esmu jau glābusi (atbrīvojusi no svešķermeņiem) vairākus cilvēkus (arī dažus bērnus). Taču daži bērni manā klātbūtnē bija pārtapuši par baltām, caurspīdīgām dvēselītēm...par eņģeļiem :-(
Tad, kad piektdienas vakarā TAS notika ar manu meitiņu, man palika aukstas kājas. Taču es saglabāju mieru, jo sapratu, ka viņas dzīvībai briesmas nedraud. Viņa brīvi elpo (tātad, svešķermenis ir nevis elpceļos, bet kuņģa-zarnu traktā) un nevemj (svešķermenis nav pārāk liels un tas tikai daļēji bloķē kuņģa-zarnu traktu). Vienīgā lieta, par kuru būtu jāsatraucas, ka monēta sākotnēji iestrēga virs diafragmas. Ja nākošajā dienā tā atrastos turpat, nevis zarniņās, mums gan būtu jādodas uz Rīgu, BKUS, uz bērnu endoskopiju. Bet, nākošā dienā, Rtg uzņēmums parādīja, ka monēta jau ir zarniņās...".

Ja teikšu, lai nopietnāk pieskatat savus bērnus, tas nebūs pietiekoši. Tāpēc, došu dažus praktiskus padomus, ko darīt, ja...

Ir jāmāk sniegt savam bērnam neatliekamā palīdzība.
Ne mediķim, tas ir galvenokārt bailīgi, taču ir jāatceras, ka tas nav grūti, un tas, ko jūs paši varat darīt (pirms ierodas ātrā palīdzība), var glābt jūsu bērna dzīvību.

Noteikti jāmāk veikt Heimliha paņēmienu, kas augšējā kuņģa-zarnu traktā, vai elpceļos iestrēgušā svešķermeņa gadījumā izsauc reflektoro svešķermeņa izgrūšanu.
Bezsamaņas gadījumā, ja nav pulss - atdzīvināšanu ar elpināšanu un sirds masāžu.
Nesliktu populāri zinātnisku grāmatu nesen šķirstīju grāmatnīcā Zvaigzne ABC, Pirmā Palīdzība Bērnam. Iespējams, ir vērts tādu iegādāties un pastudēt!

Dievs svētī un pasargā mūsu bērnus!