Mums ļoti patīk riteņot!
Tā ir lieliska laika pavadīšana kopā ar bērniem, kā arī neliela sportiska aktivitāte & dabas vērošana.
Mums ir daudz ekipējuma un dažādas uzpariktes, lai visi (ieskaitot 5 mēn.vecu zīdaini!) varētu doties ģimenes veloizbraucienā! Tiem, kas mīn pedāļus, brauc ar saviem riteņiem (Mēs vecāki, Paula, Anna, Aksels). Mazākie sēž velosēdeklī (Akvelīna), vai velopiekabītē, iekš kuras, savukārt, ir iestiprināts autosēdeklis (Jasmīna).
Mēs ar vīru esam gargabalu un, attiecīgi, šosejas riteņu (šauru riepu), un ''pamperbikšu'' piekritēji. Pamazām, uz garākām distancēm, šaurajām riepām un komfortablu specapģērbu virzīsim arī bērnus.
Parasti nobrīnamies, ka 90% tautas riteņotāju tomēr brauc ar MTB. Ieklausatiet tik taj briesmīgajā skaņa, kura nāk no MTB riepu saķeres ar asfaltu vai riteņu celiņu!!!
Pirmajā bildē, skatos, ka visi grēkojam ar veloķiverēm! Konkrēti tas bija īsss brauciens, taču tas nav nekāds attaisnojums! Parasti visiem ķiveres ir kā likums, neatkarībā kāds ir ceļa posma garums!
Visiem?...hmm, laikam es un Jasmīna esam vienīgās, kurām ķiveru tomēr nav! Zīdaini no negadījuma pasargā autosēdeklis un drošības jostas, taču mani nepasargā nekas... Ārprāts! Ar steigu jādodas uz velo bodi!
Tā ir lieliska laika pavadīšana kopā ar bērniem, kā arī neliela sportiska aktivitāte & dabas vērošana.
Mums ir daudz ekipējuma un dažādas uzpariktes, lai visi (ieskaitot 5 mēn.vecu zīdaini!) varētu doties ģimenes veloizbraucienā! Tiem, kas mīn pedāļus, brauc ar saviem riteņiem (Mēs vecāki, Paula, Anna, Aksels). Mazākie sēž velosēdeklī (Akvelīna), vai velopiekabītē, iekš kuras, savukārt, ir iestiprināts autosēdeklis (Jasmīna).
Mēs ar vīru esam gargabalu un, attiecīgi, šosejas riteņu (šauru riepu), un ''pamperbikšu'' piekritēji. Pamazām, uz garākām distancēm, šaurajām riepām un komfortablu specapģērbu virzīsim arī bērnus.
Parasti nobrīnamies, ka 90% tautas riteņotāju tomēr brauc ar MTB. Ieklausatiet tik taj briesmīgajā skaņa, kura nāk no MTB riepu saķeres ar asfaltu vai riteņu celiņu!!!
Pirmajā bildē, skatos, ka visi grēkojam ar veloķiverēm! Konkrēti tas bija īsss brauciens, taču tas nav nekāds attaisnojums! Parasti visiem ķiveres ir kā likums, neatkarībā kāds ir ceļa posma garums!
Visiem?...hmm, laikam es un Jasmīna esam vienīgās, kurām ķiveru tomēr nav! Zīdaini no negadījuma pasargā autosēdeklis un drošības jostas, taču mani nepasargā nekas... Ārprāts! Ar steigu jādodas uz velo bodi!
 |
| Akvelīna, 2014.g. pavasaris. |
Priecāšos, ja jūs padalīsieties ar mani arī savas ģimenes velopieredzē!
Paldies par rakstu, un kopumā paldies par visu ar ko dalies savā blogā. Tas ir interesanti un ļoti iedvesmojoši!
AtbildētDzēstTā kā man pašai riteņošana arī mīļa, domāju ļoti piemērots raksts pirmajam komentāram:)
Man ir MTB velosipēds, nevis šosejas un tam ir vairāki iemesli. Pirmais, pie lauku mājas uz kuru gana regulāri braucam ar velo pēdējie 4-5 km ir smilšaina, akmeņaina grants, pa kuru ar šosejas riteni izbraukt var tikai dažas reizes gadā. Otrs nozīmīgs iemesls - ar riteni ikdienā braucu uz darbu un kur nepieciešams pa pilsētu, tikšana uz / nost apmalēm ar biezo MTB riepu ir daudz nesāpīgāka gan man, gan kamerai. Un arī mūsu velobraucieni parasti ir vairāk tendēti uz līkumainiem meža celiņiem ar saknēm, smiltiņām utt.
Ķiveri valkāju jau sen un gandrīz vienmēr ir galvā; kopš esmu mamma - varu teikt, ka vienmēr, jo savu veselību tagad vērtēju augstāk. Joprojām drusku brīnos, ka izsaka pozitīvas piezīmes, piemēram, pie bērnu dārza, ka redz visai ģimenei ķiveres galvā, man liekas, ka tai vajadzētu būt pilnīgai normai.
No palīglīdzekļiem cītīgi izmantojām velosēdeklīti un tagad visi esam uz riteņiem. Savai tikko četrgadniecei gribētu šovasar izmēģināt tādu cieto "sakabi" ar pieaugušā velosipēdu, lai varētu garākā riteņbraucienā līdzi ņemt. Redzēs, vai izdosies.
Sveika Marta!
DzēstPaldies par atbildi!
Ļoti priecājos, ka jūs esat par drošību! Man patika tavs teikums ''kopš esmu mamma - varu teikt, ka vienmēr, jo savu veselību tagad vērtēju augstāk''! Tas liecina, ka esi ne tikai laba, bet arī gudra mamma saviem bērniem! Jūsu gadījumā MTB pilnīgi piekritu. Es vairāk domāju par tiem ''brīvdienu riteņotājiem'', kuri rauc tikai pa asfaltētiem riteņu celiņiem :-)