Gatavojamies...

Ar prieku atgādinu, ka līdz lielajam notikumam – Lieldienām – ir atlikušas tieši divas nedēļas!
Šogad tā neierasti, ierasto olu krāsošanas vietā, kopā ar savām divām vecākām meitām došos nelielā ceļojumā!
Nu jau kādu laiku plānoju savu Portugāles Lieldienu ceļojuma maršrutu, lasu ceļvežus, ieklausos paziņu padomos un klejoju pa ceļotāju forumu dzīlēm.
Vienu vārdu sakot, esmu tādā patīkamā satraukuma stāvoklī, jo pēc ilgiem gadiem tālajā ceļojumā došos bez vīra. Priekšnojautas par gaidāmo ceļojumu ar katru dienu kļūst arvien krāšņākas. Šis būs mans otrais brauciens uz Portugāli, Paulai arī, taču astoņgadīgā Anna vispār ar lidmašīnu lidos pirmoreiz! Latiņa ir pacelta diezgan augstu un no Lieldienām Portugālē mēs gaidām daudz.

Šodien nomaksāju atlikušo ceļojuma daļu...

Paula Tejo upes fonā, Lisabonā. 2014.gads.

Netālu no mājām

Pēc divām lietainām nedēļām beidzot uzspīdēja saule!
Lietus laiks ir bijis kā pasūtīts, lai mēs (vecāki) mazliet piestrādātu pie bērnistabas remonta nobeiguma, taču saulainā laikā mājās nav ko sēdēt!
Iekāpām mašīnā un braucām, uzmanīgi sekojot ceļazīmēm, it īpaši tām, kas ir uz brūnā fona! Vienmēr zināju, ka daudz interesantas vietas, kur nav būts, var atrast pavisam tuvu savai dzīvesvietai. Es teiktu, 40 km rādiusā, nu pavisam noteikti tādas var atrast!
Tā, mēs beidzot ieraudzījām Latvijas lielāko akmeni, jeb Kapsēdes dižakmeni.

Pavisam nejauši, sekojot vienai brūnai zīmei, iebraucām mežā un...atklājam priekš sevis, iepriekš vēl neredzētu Māras Svētnīcu. Unikālu autentisku senlatviešu svētvietu dabā.

Kārtējo reizi pabijām Jūrkalnē, apbrīnojot stāvkrastu un pastaigājoties gar pašu jūru...

Pievakarē aizbraucām uz vīra senču izcelsmes vietu Saļienu. Neaprakstāmas sajūtas no vecu lauku kapu apmeklējuma, kur dus liela Arāju dzimta (vīra senči)...

domīgs un lepns. mans vīrs!

Aicinu arī jūs kustēt ārā no mājām un iepazīt vietas sev apkārt!!!

Mazs varoņdarbs

Es, Paula (14) un Akvelīna (3) staigājot pa Kuldīgu, pārgājām Ventas  rumbai!
Tāds nieks, bet visas trīs guvām ļoti pozitīvas emocijas un izbaudījām mammas un meitu aktīvu kopābūšanu.

 P.S. mums jau ir plāns nākošai nedēļas nogalei! Un kā ir ar jums???

Riteņštelles

Mums ļoti patīk riteņot!
Tā ir lieliska laika pavadīšana kopā ar bērniem, kā arī neliela sportiska aktivitāte & dabas vērošana.
Mums ir daudz ekipējuma un dažādas uzpariktes, lai visi (ieskaitot 5 mēn.vecu zīdaini!) varētu doties ģimenes veloizbraucienā! Tiem, kas mīn pedāļus, brauc ar saviem riteņiem (Mēs vecāki, Paula, Anna, Aksels). Mazākie sēž velosēdeklī (Akvelīna), vai velopiekabītē, iekš kuras, savukārt, ir iestiprināts autosēdeklis (Jasmīna).

Mēs ar vīru esam gargabalu un, attiecīgi, šosejas riteņu (šauru riepu), un ''pamperbikšu'' piekritēji. Pamazām, uz garākām distancēm, šaurajām riepām un komfortablu specapģērbu virzīsim arī bērnus.

Parasti nobrīnamies, ka 90% tautas riteņotāju tomēr brauc ar MTB. Ieklausatiet tik taj briesmīgajā skaņa, kura nāk no MTB riepu saķeres ar asfaltu vai riteņu celiņu!!!
 
Pirmajā bildē, skatos, ka visi grēkojam ar veloķiverēm! Konkrēti tas bija īsss brauciens, taču tas nav nekāds attaisnojums! Parasti visiem ķiveres ir kā likums, neatkarībā kāds ir ceļa posma garums!
Visiem?...hmm, laikam es un Jasmīna esam vienīgās, kurām ķiveru tomēr nav! Zīdaini no negadījuma pasargā autosēdeklis un drošības jostas, taču mani nepasargā nekas... Ārprāts! Ar steigu jādodas uz velo bodi!

Akvelīna, 2014.g. pavasaris.

Priecāšos, ja jūs padalīsieties ar mani arī savas ģimenes velopieredzē!