To ICELAND

Pirmo reizi biju iekāpusi lidmašīnā ar visiem saviem 5 bērniem. Tiesa gan, vecākā meita vairs neskaitās ''bērns''. Nesen Paulai palika 17. Pārējie četri ir līdz 12 gadu vecuma kategorijā un lido ar aptuveni 20% atlaidi.

RIX pirms izlidošanas

Šoreiz ar SAS un šoreiz ļooti dārgi. Jautāsiet kāpēc? Lidojot ar tik lielu bērnu baru, bez maksimālās drošības, ir ļoti svarīgs komforts, ko nevar nodrošināt lētas aviokompānijas.
Noderēja arī Swedbank Visa Platinum, kura, kā izrādījās, kalpo arī par ''priority pass'' lidostās. Mums nevajadzēja stāvēt garas rindas pirms kontroles, jeb ''rentgena''. To gājām praktiski bez rindas, pa atsevišķiem vārtiem.
Bagāža. Gan rokas, gan 20kg nododamā bagāža katram bija bez maksas.
Ēdiens un dzērieni lidojuma laikā arī bija iekļauti cenā un finālā pat ieekonomēja manu naudu.
Mazi prieciņi (dāvaniņas) no aviokompānijas bērniem vienmēr ir supersvarīgi!
Ierodoties Islandē, nakti pārgulējām Reikjavīkā un no rīta, ar 7vietīgo Europcar Fordiņu devāmies jaunajās mājās, uz Akureyri.
Ceļš ir bijis ļoti labs, gluds un gleznains, cik nu gleznains tas šajā gadalaikā var būt. Netipiski, bet Islandē šobrīd ir 0 grādi un nav sniegs. Kopsummā nobraucām pie 400km.

Esam galapunktā, pamazām iekārtojamies. Tētis pievienosies mums tik nedēļu vēlāk, atvezdams mūsu ģimenes auto un veselu kaudzi ar mīļajām un noderīgajām mantām!
Ziemassvētkus un sniegu gaidot...MĒS.

Tirdziņam!

Nakts pirms Martiņdienas tirdziņa, ik gadu mūsmājās ir negulēta. Neesmu no tām apzinīgām mammām, kura visu izdara laicīgi. Šis ''visu darīt pēdējā brīdī'' niķis man ir no studiju laikiem un es pati nevaru to ciest!
Šoreiz, precītes bija jāsarūpē diviem skolniekiem - māsai Annai un brālim Akselam. Bērni palīdzēja arī, bet kā jau mūsdienu bērniem, viss piņķerīgs un laikietilpīgs, ātri apnika. Vīram rokdarbi ne īpaši patīk, bet krīzes situācija viņš ir gatavs līdzēt :-) Devu viņam stiepli un liku no tās veidot balerīnas. Pēc tam, ar PVA līmi un baltām papīra salvetēm aplīmēju tās un apģērbu.

Bez balerīnām, sataisījām dabīgas eglīšu mantiņas no čiekuriem. Bērni teica, ka vispieprasītākās gan bija tamborētās sniegpārslas un palūdza nākošgad tās satamborēt vairāk :-)

6, 3 un 2

Šogad mums ir trīs novembērni - Akvelīnai 6, Jasmīnai 3 un audžumeitai (kuras vārdu apzināti neminu) 2!
Komplekso ballīti vadīja jautrā princese. Sapucēti bērni un pieaugušie spēlējās, ēda un dejoja no sirds.

Paldies ''Libavai'' arī par gardu torti un burvīgu pasākuma atmosfēru.
Jubilārēm novēlu veselību un izbaudīt bērnību pēc iespējas ilgāk!, jo atgriezties bērnībā iespēju nav.
Uzreiz pēc Dzimšanas dienas, manai audžumeitiņai ir sācies jauns dzīves posms. Maza sēkliņa ir iestādīta stabilā un skaistā vidē. Audzinājot šo meiteni gandrīz gadu, es pārliecinājos, ka vissvarīgākais bērnam ir Ģimene. Vēl, es pavisam citā plāksnē sapratu, cik ļoooti es mīlu savus bioloģiskus bērnus un, ka laiks, kad varu būt ar viņiem un dot viņiem, patiesībā ir īss. ĻOTI negribu to palaist garām.Vērtīgākais, ko varam dot saviem bērniem ir LAIKS.

Mani Skolnieki

Šogad trīs!
11., 5. un 1.klases audzēkņi - Paula, Anna un Aksels.

Neviens sapnis nav par lielu un,
neviens sapņotājs nav par mazu!

ja savam sapnim pieliek datumu - tas kļūst par mērķi;
ja mērķim izveido plānu un sāksi rīkoties pēc plāna,-
tas ir ceļš uz sapņa piepildīšanos.
Es zinu ka sapņi piepildas!

Šos uzmundrinošus vārdus bērniem un pieaugušajiem dzirdējām Zinību dienas skolas pasākumā.
Paldies par tiem! Pilnīgi piekrītu!

Pīļu gājienā

Cik žēl, ka ir pagājis viens no jaukākiem atvaļinājumiem! Bijām Parīzē, Disnejlendā un apceļojām Francijas ziemeļus - Monsanmišelu, Sanmalo, Rennes...

Divi pieaugušie + divi bērni.
Nepazust cilvēku pūlī un droši virzīties uz savu mērķa vietu, kā vienmēr palīdzēja mūsu pārbaudīts "pīļu gājiens"! Tēvs iet visiem priekšā, bērni seko tēvam, bet mamma iet bērniem no mugurpuses 😁

Pus gads kopā

Kopš Ziemassvētkiem, mūsu kuplai ģimenei, ir pievienojusies maza meitenīte. Bērns, kura bioloģiskā mamma ir zaudējusi interesi par maternitāti... Ak, vai, cik žēl, ka tik brīnišķīgā lietā, kāds nesaskata neko labu un patīkamu! Esmu pamatīgu laiku klusējusi par šo tēmu, taču šodien iedomājos šo-to uzrakstīt!

Mans blogs ir par labām un skaistām lietām. Par to, kā bērni var izdaiļot mūsu ikdienu un kā mēs, pieaugušie, varam ne tikai dot, bet arī saņemt! Saņemt baudu no tā, ka bērns piecūko istabu ar plastelīnu, bet arī izveido plastelīna brīnumzirdziņu. Par to, ka bērns ir nolauzis visas ilgus gadus audzētas orhidejas, lai mammītei uzdāvināt ziedu pušķi... šādus piemērus varu minēt tūkstošiem... Par to, ka visam savs laiks un tas ir jāsaprot un jāizdzīvo ar pilnu krūti, nevis jākrīt depresijā un jācieš.
Kā arī lielo bērnu mamma, droši varu teikt, ka bērni ātri izaug. Šodien, audzinot savus mazos, mums ir iespēja baudīt bērnību un vēlāk, savai Valstij un Pasaulei piedāvāt gatavu, drošu un vērtīgu produktu - krietnu cilvēka bērnu!

Mans audžubērns 100% māk izdzīvot, bet mans uzdevums iemācīt viņai 100% dzīvot!

Mazajam bērnam ir grūti to iemācīt. Dzīvot!, bez bailēm un rūgtuma.
Pagaidām mums ir pavisam nelielas uzvaras: staigāšana, smaidīšana, mājas ēdiena ēšana, ēšana ar karoti, tēta (vīrieša) atzīšana, kāpšana pa kāpnēm, krāmēšanās ar mantiņām, lellītes vākšana un suņu samīļošana... Turpinājums sekos!

Es ticu, ka Latvijā ir daudz vairāk ğimeņu, nekā šobrīd oficiāli esot, kuras var atvērt savas mājas un sirdis nelaimēs nonākušajiem. Varbūt man izdosies uzrunāt tevi, kas lasa šo ierakstu?!?

Lasa!

Urrā! Noķēru labu kadru, kuru noteikti saglabāšu! Šovakar Aksels pieveica savu pirmo grāmatu, tā sakot, no A līdz Z. "Mamutu Akadēmija" ir izlasīta, bez viltus un spaidiem no vecāku puses 😊

Spožākais Cālis 2016

Atceros, ka tieši pirms pieciem gadiem, mana meita Anna vinneja Cāļkonkursa Grand Prix, un Akvelīna toreiz saldi čučēja savos ratiņos... Šodien Akvelīnai ir jau pieci un pati piedalījās novada "Cālis 2016"!
Grand Prix nedabūjām, taču meitas dziedājums bija patīkami melodisks, vārdi skaidri un bērna izturēšanās uz skatuves pārsteidzoši harmoniska!
Par bērna sagatavošanu konkursam, milzīgs paldies skolotājai Mudītei!

Burvīga kleita no www.petra.lv

Krāsainie Burkāni

Laikam jau esat pamanījuši šo produktu "Latvijas krāsainie burkāni" pārtikas lielveikalu plauktos?!? Es arī!
Lillā, dzelteni, sarkani un balti burkāni!, - mākslīgi iekrāsoti, vai dabīgi izauguši burkāni???
Izrādās, ka krāsaini burkāni ir visai dabīgs produkts! Man šķiet, ka tie nav tik saldi un sulaini, kā oranži burkāni, bet katrā gadījumā, intersanti! Bērni ir izbrīnīti, jo "Kā var būt lillā burkāns"? 😀

Lielais Dzintars mūsu bērniem

Jau dažus mēnešus, vairākas reizes nedēļā, pavisam lepna un prieka pilna, uz Lielo Dzintaru, soļo mana meita Anna.
Jaunā koncertzāle un mūzikas skolas pārvākšanās uz Lielā Dzintara telpām ir ilgi gaidīts notikums ne tikai pieaugušo liepājnieku, bet arī mazo muzikantu vidū.
Pagājušonedēļ, apmeklēju meitas mācību koncertu un papriecājos par kolosālu neordināru vidi un iespēju bērniem mācīties Lielā Dzintara telpās!
Zemāk, dažas bildes no mana telefonarhīva...

Pavasara ieskaite nokārtota, priekšā - 4.klases noslēguma eksāmens. Lai veicas!

7:4

Pirmais mana dēla futbolmatčs!!! 7:4 "mūsu" labā! Urrā!!!

Manējais ir nr.27