Íslenska

Svētdienas kadri.
Visi seši mācamies islandiešu valodu.
Bērni ir krietni apsteigusi vecākus. Mēs, lielie, tik šonedēļ sākām mežģīt savas mēles.

Komdu sæll og vertu sæll!
Komdu sæl og vertu sæl!

Spožākais Cālis 2016

Atceros, ka tieši pirms pieciem gadiem, mana meita Anna vinneja Cāļkonkursa Grand Prix, un Akvelīna toreiz saldi čučēja savos ratiņos... Šodien Akvelīnai ir jau pieci un pati piedalījās novada "Cālis 2016"!
Grand Prix nedabūjām, taču meitas dziedājums bija patīkami melodisks, vārdi skaidri un bērna izturēšanās uz skatuves pārsteidzoši harmoniska!
Par bērna sagatavošanu konkursam, milzīgs paldies skolotājai Mudītei!

Burvīga kleita no www.petra.lv

Tēvu Diena

Kārtējo reizi jāpasaka m-i-l-z-ī-g-s  p-a-l-d-i-e-s  svētdienas skolas skolotājiem! Par godu Tēvu dienai tika apgleznotas krūzes, taisītas kartiņas un lūgts par tik svarīgu cilvēku bērna dzīvē - TĒTI !!!

Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet
audzinait un pamācait tos būt
paklausīgiem Tam Kungam.
(Efeziešiem 6:4)

Pirmie soļi arhitektūrā

Trešās klases mājturībā ir bijis uzdevums ''izbūvēt māju'' no kartona kastes.
Projekts ir intersants, taču manuprāt, pagrūts. Grūti ir kaut vai smuki, taisni izgriezt iekš biezā kartona logus un durvis. It īpaši, ja skolnieku rīcībā parasti ir šķēres ar neasiem galiem...
Teikšu godīgi, - es palīdzēju! Taču parasti nemēdzu palīdzēt mājasdarbos. Šoreiz manas palīdzības mērķis ir bijis smalkāk paskaidrot uzdoto projektēšanas tēmu, ka arī parādīt, kādas ir iespējas uztaisīt ko tik intersantu no mājās esošiem materiāliem... Mums ļoti noderēja interjera žurnāli, PVA līme, liela ota un guašas krāsas.
Bērns bija priecīgs par vecāku izrādītu interesi un palekdams aizskrējis uz skolu atrādīt skolotājai un klasesbiedriem savu šedevru! Viņa bija ļoti ieinteresēta arī par iespējamu atzīmi, taču es teicu, ka atzīmei nav nozīmes! Meita brīnījās, kāpēc?!?................
Māju bildējām vēlu vakarā, ar telefonu...

Šīm darbiņam veltījām kādas trīs stundas.
Trīs stundas telpiskās domāšanas, projektēšanas un kopā rokdarbošanās!

Riteņštelles

Mums ļoti patīk riteņot!
Tā ir lieliska laika pavadīšana kopā ar bērniem, kā arī neliela sportiska aktivitāte & dabas vērošana.
Mums ir daudz ekipējuma un dažādas uzpariktes, lai visi (ieskaitot 5 mēn.vecu zīdaini!) varētu doties ģimenes veloizbraucienā! Tiem, kas mīn pedāļus, brauc ar saviem riteņiem (Mēs vecāki, Paula, Anna, Aksels). Mazākie sēž velosēdeklī (Akvelīna), vai velopiekabītē, iekš kuras, savukārt, ir iestiprināts autosēdeklis (Jasmīna).

Mēs ar vīru esam gargabalu un, attiecīgi, šosejas riteņu (šauru riepu), un ''pamperbikšu'' piekritēji. Pamazām, uz garākām distancēm, šaurajām riepām un komfortablu specapģērbu virzīsim arī bērnus.

Parasti nobrīnamies, ka 90% tautas riteņotāju tomēr brauc ar MTB. Ieklausatiet tik taj briesmīgajā skaņa, kura nāk no MTB riepu saķeres ar asfaltu vai riteņu celiņu!!!
 
Pirmajā bildē, skatos, ka visi grēkojam ar veloķiverēm! Konkrēti tas bija īsss brauciens, taču tas nav nekāds attaisnojums! Parasti visiem ķiveres ir kā likums, neatkarībā kāds ir ceļa posma garums!
Visiem?...hmm, laikam es un Jasmīna esam vienīgās, kurām ķiveru tomēr nav! Zīdaini no negadījuma pasargā autosēdeklis un drošības jostas, taču mani nepasargā nekas... Ārprāts! Ar steigu jādodas uz velo bodi!

Akvelīna, 2014.g. pavasaris.

Priecāšos, ja jūs padalīsieties ar mani arī savas ģimenes velopieredzē!

PACIETĪBA

Skolēnu brīvlaiks, mūsmājās, šoreiz ir bijis savādāks. Šo laiku veltīju vecākās meitas skolas robu aizpildīšanai un tīnes noskaņošanai kvalitatīvi un saskaņoti dzīvot. Nu tas nu pavisam nebija viegli!!! Tīņu vecums ir ļoti īpašs un individuāli noritošs process. Priekš manis, kā mammas, nepatīkams un stresains. Brīžiem liekas, ka mans lielais bērns burtiski jūdzas nost, un es kopā ar viņu arī...Ak, Kungs! dod visiem mums spēkus, prātu un atrisinājmu...
Algebrā izborējāmies cauri kvadrātvienādojumiem;
Ģeometrijā - Pitagora teorēmai;
Klavierspēlē - dabūjām skanēt vienai pamatīgai etīdei;
Angļu valodā šķiet, ir iziets visām pēdēja pusgada tēmām;
...ka arī intensīvi strādāts trenažieru zālē fitness trenera uzraudzībā un veselīgi ēsts, kā rezultātā nomesti liekie 3 kg.
Par pēdējo noteikti brīnaties!?! Taču, ja kādam meita ir profesionāla sportiste, vai tāpat, kā manējā - baletdejotāja, situācija ar pubertātē klāt nākušo lieko svaru ir ļoti pazīstama. Balerīnām ir jābūt nevis tievām, bet ļoti tievām!
Kopā ar Paulu izkusa arī daži mani liekie kg! Žēl, ka mazās Jasmīnas dēļ nevarēju kopā ar meitu iet uz trenažieriem. Bet sestdien, kad tētis piekrita auklēt mazo, abas apmeklējām baseinu un SPA (saldā vietā).
Svētdien aizvedu Paulu uz Rīgu, uz skolu...un pati devos uz ļoti nopietniem medicīnas kursiem. Pa nakti pārbraucu mājās, uz Grobiņu.
P.S. Paldies saku savam vīriņam par pārējo bērnu pieskatīšanu tieši brīvlaika nedēļas nogalē.

Izrāvu dažas aprrakstītas lapas no sava piezīmju blociņa (ar Paulas nodarbību, treniņu, svara kontroles plānu un ikmēneša naudas tērniņiem, sponsorējot meitas neparastas mācības Rīgā)... Ja izdotos to saglabāt, tad labprāt uzdāvinātu to meitai pilgadības jubilejā, kad, cerams, viss pusaudžu dullums būs aiz muguras.

2013.gada 4.maijs

 Mans moto patreizējā dzīves posmā ir visai parasts & sastāv tikai no viena vārda: PACIETĪBA!

Apsveikt draugu

Visi zin, ka bērniem patīk saņemt dāvnas, taču man gribās tiem iemācīt arī Dāvināšanās Prieku.
Es kā māku, tā mācu!
Manu dēlu, viens piecgadnieks uzaicināja uz Dzimšanas Dienu. Nopirkām draugam nelielu dāvaniņu, bet iepriekšējā vakarā piedāvāju dēlam uzzīmēt PAŠA dāvanu. Labprāt!!! Nav jau viņš vēl nekāds mākslinieks,...tāpēc piedāvāju izmantot špiku! Un, kāpēc nē? Manuprāt, tieši šī paša zīmētā dāvana sanāca burvīga!

Iespējams, mazliet vecmodīgi, jo dāvinājām R.Blaumaņa bērnu grāmatu un pašzīmētu apsveikuma kartiņu...

Klusuma Stunda

...es zinu, ka vecāki nelabprāt atļauj bērniem mājās zīmēt ar krāsām! Visi uzreiz iedomājas par sazīmētām drēbēm, rokām, sejām un, ūdens un krāsu šļakatām visapkārt....
Bet!!! Bērniem tas ļoti patīk!
Man, savukārt, patīk darbīgā Klusuma Stunda mājās.
Es parasti ļauju visas ''netīrās darbības'' veikt tieši uz virtuves galda. Tas ir pietiekami liels, lai bērniem būtu kur izvērsties, un pēc...viegli kopjams!
Šoreiz, ar bērniem zīmēju arī ES! Arī man patika. Atsvaidzināju savas iemaņas akvareļu plūdināšanā :-) Un tomēr, visčaklākais un man par lielu izbrīnu, vitalantīgākais šī mūsmājas zīmēšanas plenera mākslinieks bija trīsgadīgā Akvelīna!
Es pievērsu uzmanību, cik rūpīgi, ar nelielu otiņu, viņa aiskrāsoja un saplūdināja dažādas krāsas uz veselas A2 formāta lapas! Neatstājot ne vienu ''tukšu'' vietiņu!

Darbojoties kopā ar saviem bērniem, cik dīvaini tas neskanētu, mēs labāk iepazīstam viens otru!
Novēlu visiem jauku un krāsainu, bērnu un vecāku satuvināšanās laiku!!!

Mani Piparkūku cepēji

1kg Piparkūku mīklas + 3 bērni virtuvē = daudz prieka, netīrumu un nedaudz piparkūku !!! 

! iesaku šādu pasākumu rīkot pirms mājas ģenerālās tīrīšanas;

! gatavošanas laikā tiek noēsta 1/3 daļa piparkūku;

! jārēķinās ar to, ka bērniem tomēr trūkst pacietības un lai izceptu visu mīklu, darbiņš būs jāpārņem pieaugušajiem.

jāatzīst, ka no visiem cepējiem, dēls bija visčaklākais!

Priecīgus Ziemassvētkus un jauku darbošanos kopā ar bērniem!!!

Bērni Lūdz

Esam parasta kristiešu ģimene un mūsu bērni LŪDZ.
Beidzot, arī brālis ir iemācījies lūgt latviešu valodā. Iepriekš viņs to cītīgi darīja ''savā'' valodā...un nevarēja saprast, vai tā bija arābu, vai somu :-)
Neviens, izņemot pašu brāli, neko nevarēja saprast, taču mēs zinam, ka mūsu Kungam par to bija liels prieks!

Lūdziet kopā ar bērniem pirms kopīgām vakariņām, pirms gulētiešanas,...priekos un nelaimēs...lūgšanām un ticībai ir liels spēks!

 

Dievs svētī un pasargā mūsu bērnus!

Uztaisi savam mazulim mantiņu!

Veikalos ir visā kā gana! Ir arī daudz patiesas ievērības cienīgu mantiņu, rotaļlietu. Es dievinu Domiņas koka lietiņas, vai Ildzes Lelles, bet tomēr, tas, ko uztaisīsi tu pati, noteikti būs kaut kas īpašāks par īpašu!

Mans mazais bērns šajās brīvdienās ir ticis pie jaunās mantas - mammas darinātā kuba!!!

Lai taptu šīs kubs, vajadzēja sešus 10 x 10 cm tamborētus četrstūrus, no mīkstās (bambusa šķiedras) kokvilnas.
Detaļas, jeb kuba sienas, nolīmēju no iekšpuses ar flizelīnu, lai topošā mantiņa labāk turētu formu.
Visas malas šuvu kopā ar šujmašīnu, no kreisās puses. Šuvēs iestrādāju krāsainas bumbiņas uz atlasa lencēm, sirsniņu uz kokvilnas pīnes, un vēl dažus intersantus elementus, pēc savas gaumes...
Kā ārste, varu teikt, ka sīkas detaļas attīsta bērnu pirkstu sīko motoriku, darbina un attīsta prātu. Tieši tāpēc, visās mani taisītās mantiņās tādu detaļu ir (un būs) daudz. Kuba krāsas ir visai dabiskas, maigas, mierīgas, ar nelielu ieskatu pavasarī...
Kuba pildījums - dabīgs vatelīns. Gribējās kubā iekšā ielikt grabuli, bet vatelīns noslāpē jebkādas skaņas. Tātad, iztikām bez...
Izmēri 10 x 10 x 10 cm.

Mammas secinājums: šī mīkstā mantiņa nepalika bez uzmanības! Kaut tā bija taisīta manai mazākai meitiņai, arī lielākie to labprāt ņurcīja, aptaustīja, meta un svieda...bez riska sev un apkārtējai videi (mājai).

VĒLU VEIKSMI UN PRIECĀŠOS, JA PADALĪSIES AR MANI AR SAVU REALIZĒTU IZDOMU!!!

Mazie pirtnieki

Anna (6) un Aksels (3), izrādās, ir kaislīgi pirtnieki......
Bildes izsaka visu !!!

Varu tik piebilst, ka puņķi un klepus, pēc pirts priekiem, pāri visām manām bažām, bērniem tomēr nepiemetās...

Ļaujiet saviem bērniem kaut ko vairāk! Uzticaties viņiem!

Meža terapija

Pirmoreiz par tādu meža terapiju ieminējās mana mamma. Pirms pāris gadiem viņa salauza kāju un, pēkšņi visa viņas ierastā pilsētas dzīve (kāpšana uz piekto stāvu, iepirkšanās, braukšana ar transportu, utt.) kļuva milzīgi sarežģīta. Viņa mācījās pārvietoties ar kruķiem, bet tad, kad krita un traumēja kāju vēlreiz, pieņēma draudzenes piedāvājumu pārcelties padzīvot pāris mēnešus pie viņas uz laukiem. Lauki, izrādās, ir meža mājas, kur vairāku kilometru rādiusā nav nekā. Nav pat mobilās zonas!
Mana mamma praktiski pazuda kaut kur mežā... Tad, vienu dienu, viņa atbrauca mūs apciemot. Es uzreiz pamanīju, cik ļoti viņa izmainījās...tik dabiski smaidīga, pozitīva un atpūtusies! Mamma daudz stāstīja par meža terapiju :-) Kopš tā laika viņa dzīvo prom no pilsētas un ir īstā dabas mīlētāja, un vērotāja.

Būtībā, meža terapija ir dabas dziedinošais spēks par baltu velti. Un, lai tas darbotos uz cilvēka, nav svarīgs gadalaiks, vai laikapstākļi. Daba ir brīnišķīga saulē, vējā, miglā, lietū...gan rudenī, gan pavasarī, gan ziemā, gan vasarā... Lai pilnā mērā izbaudītu dabas burvību, man būtu viena praktiskā piezīme, ka svarīgs ir atbilstošs apģērbs. It īpaši, ja dabu grib baudīt kopā ar bērniem. Un, paliekošām vizuālām atmiņām, - fotoaparāts.

Mums visiem bija grūta nedēļa un sestdienas rītā jūtām, ka spēki ir izsīkuši... Bet, apkārt raibās pidžamās staigāja trīs mūsu jaunākie bērni. Es labprāt gribētu ieritināties segā pie TV un tā nogulēt visu dienu, bet tad atcerējos par jau daudzas reizes mūsu ģimenes izmantoto meža terapiju :-)
Salikām kastīti ar desmaizītēm un pielejām termosu ar siltu kakao. Mašīnas bagāžniekā sametām ragaviņas un sniega lāpstu. Un tad, kad beidzot uz aizmugurējā sēdekļa parādījās trīs mazas galviņas raibajās cepurītēs, vīrs ķerās pie sava Jeep stūres, un aizveda mūs uz mežu. Man līdzi kā vienmēr bija mans uzticīgais Sony.

Diena bija pelēcīga un sniegotās ainavās varēja saskatīt neaprakstāmi daudz, man tik ļoti mīļas, pelēkas krāsas toņu un nianšu...  

Mežā atradām daudz vietējo zvēru pēdas. Izvizinājām bērnus ar ragavām. Fotografējām...un tad piestājām pie vienas skaistās eglītes, uz nelielu ziemas pikniku. Iekārām eglītē burkāniņus, lai pēc mūsu aiziešanas zvēriņiem prieks. Sasildījāmies ar kakao. Un pārsteigums no mammas bija no Ziemassvētkiem pāri palikušo brīnumsvecīšu un sveču dedzināšana.

Pa ceļam uz mežu...

Pa ceļam uz mežu...

Atbraucām mājās ļoti labā noskaņojumā, pārguruši un ar sarkaniem vaigiem!!!
Vediet arī savus mīļumus uz mežu! Priecāšos, ja padalīsieties ar mani savos iespaidos!

Vakarā, kad mazie aizies gulēt, es gan, uz pāris stundām, nodošos adīšanas priekam un noklausīšos kādu labu filmu!

Labu noskaņojumu jums un jūsu ģimenēm visu nākošo nedēļu!