Ar savu Francijā dzīvojošu māsu, es diemžēl tiekos reti. Pagaidām satikties sanāk tik vienreiz gadā :-(
Priecājos ikreizi satikt gan viņu, gan viņas vienīgo dēliņu Mateo.
Mums abām ir viena vecuma dēli.
Ar katru gadu bērni paaugas, taču mums, māsām, ap acīm arvien vairāk ''saulesstariņu'' :-)
Šoreiz tikāmies manā pusē.
Aizbēgām prom no manas lielās ģimenes. Mēs abas, dēli un mazā Jasmīna.
Kur? Uz Berghof Piena Muižu.
Iestellēju Tom Tomā adresi, un tas mūs turp arī aizveda!
Mēs pavadījām savādākas brīvdienas ļoti intersantā vietā. Pietrūka tik laba, silta laika... Ar to, Latvijā, diemžēl vienmēr jārēķinās. Taču mums bija laba un ļoti skaļa kompānija!!!
Apmeklējām muižas Piena muzeju. Runājošā gotiņa mums pastāstīja, kā rodas piens. Puikas pamēģināja izslaukt govi. Viņiem tas ļoti patika!
Vakarā, muižā visi gājām uz pirtīm un baseinu. Forši!
Pēc bērnu iemidzināšanas, mammas varēja klusi un ilgi pļāpāt, malkojot labu vīnu.
Korķuviļķi, izrādās, franču sievietes nēsā līdzi rokassomiņā, tāpat, kā smaržu pudelīti :-)
Patērzējām par bērnu audzināšanas īpatnībām ''tur'' un ''te''. Es izstāstīju, ka nesen izlasīju grāmatu ''Bērnu audzināšana franču gaumē''. Māsa tādu nebija lasījusi. Taču bez aizķeršanos noformulēja dažus svarīgākus momentus, audzinot bērnu franču gaumē:
1. bērniem vēl autiņos māca terminu SABIEDRĪBA. Iemāca pieņemt franču sabiedrības normas, režīmu, laipnību,...respektēt svešus cilvēkus, un, tādējādi, pašiem bērniem labi justies sabiedrībā.
2. līdz aptuveni 12 gadu vecumam ļauj bērniem būt bērnišķīgiem BĒRNIEM.
Nereti tik lieliem bērniem jau ir personīgais i-pad, taču tie joprojām guļ ar savu dou dou - mīkstu mīļmantiņu... mmm, tas gan ir mīļi!
3. franču vecāki ļoti seko ko ēd un dzer viņu bērni! Izvēlās ekoloģiskus produktus, dod dzert ūdeni, nevis limonādes vai sulas. Neēd cūkgaļu!
4. veselības jomā, lielu priekšroku dod bērnu slimību profilaktiskiem un rehabilitācijas pasākumiem; Bērna saslimšanas gadījumā ļoti maz lieto medikamentus!
Berghofā kādu dienu ir vērts atgriezties.
Grāmatu izlasīt rekomendēju arī!
Bisou!
Priecājos ikreizi satikt gan viņu, gan viņas vienīgo dēliņu Mateo.
Mums abām ir viena vecuma dēli.
Ar katru gadu bērni paaugas, taču mums, māsām, ap acīm arvien vairāk ''saulesstariņu'' :-)
Šoreiz tikāmies manā pusē.
Aizbēgām prom no manas lielās ģimenes. Mēs abas, dēli un mazā Jasmīna.
Kur? Uz Berghof Piena Muižu.
Iestellēju Tom Tomā adresi, un tas mūs turp arī aizveda!
Mēs pavadījām savādākas brīvdienas ļoti intersantā vietā. Pietrūka tik laba, silta laika... Ar to, Latvijā, diemžēl vienmēr jārēķinās. Taču mums bija laba un ļoti skaļa kompānija!!!
Apmeklējām muižas Piena muzeju. Runājošā gotiņa mums pastāstīja, kā rodas piens. Puikas pamēģināja izslaukt govi. Viņiem tas ļoti patika!
Vakarā, muižā visi gājām uz pirtīm un baseinu. Forši!
Pēc bērnu iemidzināšanas, mammas varēja klusi un ilgi pļāpāt, malkojot labu vīnu.
Korķuviļķi, izrādās, franču sievietes nēsā līdzi rokassomiņā, tāpat, kā smaržu pudelīti :-)
Patērzējām par bērnu audzināšanas īpatnībām ''tur'' un ''te''. Es izstāstīju, ka nesen izlasīju grāmatu ''Bērnu audzināšana franču gaumē''. Māsa tādu nebija lasījusi. Taču bez aizķeršanos noformulēja dažus svarīgākus momentus, audzinot bērnu franču gaumē:
1. bērniem vēl autiņos māca terminu SABIEDRĪBA. Iemāca pieņemt franču sabiedrības normas, režīmu, laipnību,...respektēt svešus cilvēkus, un, tādējādi, pašiem bērniem labi justies sabiedrībā.
2. līdz aptuveni 12 gadu vecumam ļauj bērniem būt bērnišķīgiem BĒRNIEM.
Nereti tik lieliem bērniem jau ir personīgais i-pad, taču tie joprojām guļ ar savu dou dou - mīkstu mīļmantiņu... mmm, tas gan ir mīļi!
3. franču vecāki ļoti seko ko ēd un dzer viņu bērni! Izvēlās ekoloģiskus produktus, dod dzert ūdeni, nevis limonādes vai sulas. Neēd cūkgaļu!
4. veselības jomā, lielu priekšroku dod bērnu slimību profilaktiskiem un rehabilitācijas pasākumiem; Bērna saslimšanas gadījumā ļoti maz lieto medikamentus!
Berghofā kādu dienu ir vērts atgriezties.
Grāmatu izlasīt rekomendēju arī!
Bisou!
